Es ierosināju ārstus un deputātus.

Sasmējos, ka šis būs ļoti īss raidījums, jo kāpēc gan lai vispār kaut kas būtu jāsaka resnam cilvēkam?

Otra cilvēka izskats nekādā ziņā nav un nevar būt mana darīšana un punkts. Un man patīk, kā šodien strādā mans prāts - esmu iemācījusies aizvērt muti gan tiešā, gan pārnestā nozīmē un nevienam neko par sevi nejautāt, pat mammai nē. Pamēģiniet, šis ir pieauguša, atbildīga cilvēka dzīves kaifs - nebūt atkarīgam no citu cilvēku viedokļa. It kā manu būšanu kā Ingrīdai, kā sievietei, kāds varētu labāk zināt par mani, interesanti, kurš tas varētu būt?!

Te man būtu jāpiemin mazs, bet smieklīgs gadījums ar dziedātāju, kura publiski tievē. Iekomentēju viņas vingrošanas video ar komentāru: "Kāds sakars cilvēka izskatam ar viņa vērtību," un viņa man atbildēja, ka vistiešākais, jo sevi mīloša sieviete nav savienojama ar lieko svaru. Tikai nepaskaidroja, kurš svars ir tas, no kura viņa ir to vērta, lai viņu mīlētu. Dīvaina psiholoģija - es sevi mīlēšu, ja man būs 39. izmēra pēda, 50mit kilogrami dzīvsvara utt. Vispār tas man atgādināja tādu jēdzienu kā internalizētā mizogija - nepatika vai nicinājums pret sievietēm, kuras neietilpst tradicionāli idealizētajā sievišķības klasē, kurā sieviete ir bagāta, kalsna un balta. Kaut gan tā dziedātāja nav bagāta, bet varbūt tāda grib būt, bet nav svarīgi, šis vienkārši ir labs piemērs, lai izskaidrotu, ka nevajag skatīties uz citu cilvēku dzīvi un viedokļiem. Var mierīgi dzīvot un nenoliegt dabas daudzveidību cilvēku ķermeņos, savu ieskaitot. Cilvēks nav nekāds dabas pavēlnieks, komunisti kļūdījās. Cilvēks var izmainīt noteiktas lietas, bet ne vairāk. Piemēram, var ieviest uz Rīgas ceļiem pareiza lieluma pamatni komunikāciju vākiem, lai tie pie asfalta slodzes neiegrimtu un būtu patīkami šoferēties.

Interesanti bija arī filmēties raidījumā "Gandrīz ideālas vakariņas", kuru varēs noskatīties no 13. līdz 16. decembrim. Piekritu filmēties, jo divi mani vecie brūtgāni bija filmējušies un še ņemiet - es arī varu uzgatavot vakariņas, nekas traks tas nav, turklāt nesaprotu, kāpēc laika ziņā ilgi būtu jāiepērkas pārtikas veikalā un vēl ilgāk jāgatavo. Kamdēļ?!